Starp citu, pagājušajā rakstā neuzrakstīju, bet iepriekšējā dienā mēs nobraucām 67 km. Nav diži daudz, bet jūs ņemiet vērā mūsu ekstrēmo dērt-džampingu. Starp citu, "dērt" turciski nozīmē “četri”, rakstās šādi: “dört”. Tas man, starp citu, atgādināja par to, kā es mācījos turku valodu. Par programmu es sīkāk uzrakstīšu atsevišķā rakstā par aifonu, bet te pastāstīšu tikai par mnemonikām.
Tiem, kas nejauši nav lietas kursā, mnemonika – tas ir efektīvs veids, kā iegaumēt patvaļīgu informāciju, kas balstīts uz asociatīvo domāšanu. Vikipēdijā ir daudz izzinošu piemēru, bet es pastāstīšu uz turku valodas piemēra. Mnemoniskos paņēmienus es izmantoju pirmo reizi, bez zinātniskas pieejas un zināšanām šajā jomā. Taču sanāca efektīvi – cīņu biedri brīnījās, kā es tik daudz vārdu atcerējos un sūdzējās, ka viņiem smadzenes nav lingvistiski iekārtotas. Man tiešām šķiet, ka mnemoniskie paņēmieni darbojas visiem, vienkārši dažādā mērā. Un par to, ka dažiem cilvēkiem ir ļoti grūti iemācīties svešvalodu, es arī šaubos. Proti, tas, protams, tā ir, tikai grūtības ir stipri pārspīlētas.
Tātad, lai iegaumētu vārdu, tas ir jāasociē ar kaut ko jau zināmu. Man nav īpaši svarīgi, vai asociācija būs loģiska vai ne – vienalga var atcerēties, kaut vai absurda dēļ. Toties ir svarīgi daudz ko zināt un mīlēt asociācijas – lai būtu ar ko sasaistīt.
Zemāk manis izdomātās mnemonikas.
- Sveiki - MERHABA (m'er(h)aba)
Mer – jūra franciski, haba – tas ir, ķipa, ir tāda smieklīga frāze “uga-uga haba-haba”, nezinu no kurienes
- Labrīt! - GÜN AYDIN! (gjūnajd'in)
Iegaumēju bez mnemonikas, bet ajdin izklausās tāpat, kā kad gruzīns saka “adin” (viens), bet gjūn – to var saistīt ar angļu gun
- Mani sauc – ADIM (adim)
a – nolieguma partikula vai prievārds, bet dim tie paši dūmi vien ir
- Lūdzu – LÜTFEN (ļutfen)
Līdzīgi kā Luftwaffe, Gaisa spēku nosaukums vāciski.
- nē – AYIR (h'air)
Ar hairu, proti, matiem (angļu val.), kā zināms, metālisti krata koncertos.
- atvainojiet – AFFEDERSİNİZ (affed'ersiniz)
Šis bija ciets rieksts – ilgi domāju un iegaumēju. Rezultātā neko labāku par frāzi “A Fjodor vniz” neizdomāju. Tas pats sanāca ar nākamo vārdu.
- Paldies - teşekkür-ler (tešekurler)
Maksimums, ko izdomāju – tašči kuru. Vēl var “tjošče kurler”, kur kurler – acīmredzot kaut kas nepatīkams.
Pagaidām uztaisīšu pārtraukumu lingvistiskajos vingrinājumos un rakstīšu tālāk par mūsu ceļojumu. No rīta es un Sergejs aizgājām dušā, kur vakarā neaizgājām – viņš aukstuma dēļ, bet es slinkuma un nevēlēšanās gaidīt rindā dēļ. Bet Ščukins un šķiet Māris (neesmu drošs) gāja peldēties Egejas jūrā, kā patiesi skarbi bisikletu tūristi, tuvi dabai. Kad to ieraudzīja viens no kempinga saimniekiem, atskrēja kliegdams: tieši pie laipām pilns ar jūras ežiem, peldēties bīstami. Ščukins ir ļoti pieredzējis cilvēks, līdz tam laikam jau pats bija uzminējis un citus brīdinājis. Es droši vien būtu uzdūries-izgāzies, ja ietu pirmais. Bet, par laimi, ūdens likās pavēss. Es vispār īpaši nebaidos no aukstuma, bada un citiem trūkumiem un mocībām, bet toties baidos no sekām: vienreiz es dzērumā nopeldējos ledainā ūdenī, bet pēc tam ļoti ilgi un nepatīkami slimoju. Tiesa, tas netraucēja man kādreiz nopeldēties Norvēģijā fjordā pie pavisam zemas temperatūras, bet kopš tā laika esmu kļuvis jau ne tik pārgalvīgs.
Te es atkal nedaudz novērsīšos uz lingvistiku. Kā iegaumēt ciparus? Vienkārši.
-
nulle - SIFIR (sif'ir) – līdzīgi kā “cifir”
-
viens – BİR (bir) – te, cerams, pat paskaidrojumi nav nepieciešami.
-
divi – İKİ (iki) – mums ir tāds veikals
-
trīs – ÜÇ (juč) – līdzīgi kā “ne-uč”, tikai ar ju. Es, acīmredzot, teicu nepareizi – ar “u”. Tā nu iegaumēju – mnemonikai arī ir trūkumi.
-
četri – DÖRT (djort) – jau apspriedām, dubļi angliski
-
pieci - BEŞ (beš) – ļoti viegli, līdzīgi kā “vešč”
-
seši - ALTI (alt'i) – kā “alternatīva”
-
septiņi – YEDİ (jed'i) – kā “jeda”
-
astoņi – SEKİZ (sek'iz) – vārds dīvains, kā “sekira”
-
deviņi – DOKUZ (dok'uz) – vēl dīvaināks vārds
-
desmit – ON (on) – angļu valodā prievārds
-
divdesmit – YİRMİ (j'irmi) – kā “jarmo”. Bet iegaumēju to tikai, jau esot Turcijā
Ja kāds ir pieveicis grūti gremojamos gabalus par mnemoniku, droši vien jau saprata, ka iemācīties vārdus kādus simt-divsimt pirms brauciena ir pilnīgi reāli. Cik daudz tie jums palīdzēs – atkarīgs tikai no jums pašiem. Es jau vispār pats arī esmu daļēji intraverts un daļēji ne pārāk mīlu komunicēt ar cilvēkiem – kautrējos, baidos un tamlīdzīgi. Bet galu galā – neviens taču jūs neapēdīs. Tieši otrādi – ir kaifs, kad mēģināt ar viņiem viņu dzimtajā valodā pļāpāt.
Starp citu, no šī skatupunkta ir interesanti par Franciju, ja vēl neesmu rakstījis. No vienas puses, franči ir briesmīgi valodas nacionālisti, ja tā var teikt. Viņi ļoti mīl dzimto valodu un visādi to propagandē, kā arī nemaz neapsveic, ja viņu valstī runā angliski. Bet no otras puses, vai viņiem patiks, ja tu runāsi sakropļotā franču valodā?
Es tomēr lieku uz to, ka ir jāmēģina – vismaz novērtēs tavu centību un vēlmi. Franču valodu es mācījos skolā, man tā patīk, un es nebūtu pret to atcerēties. Bet darīt kaut ko sarežģītu vienkārši tāpat es nemāku, tāpēc ir jātaisās un jābrauc uz kādu franciski runājošu valsti – piemēram, Maroku. Tur, kā stāsta, esot forši un salīdzinoši droši. Var arī uz pašu Franciju, bet vajag vairāk naudas, un laika arī.
